MUZEJS
Igaunijas Nacionālais muzejs (ERM) ir kultūrvēsturisks muzejs ar etnoloģisku virzienu, tā darbības mērķis ir atspoguļot sadzīvi un kultūru kā dzīvesveidu, ņemot vērā laika, telpisko un sociālo daudzveidību. Muzeja ekspozīcijā uzsvars likts uz igauņu kultūru, papildinot to ar citu somugru, it īpaši tuvējo Baltijas jūras somu, mazo tautu kultūru. ERM ir bijis un, visticamāk, arī nākotnē paliks par Igaunijas nozīmīgāko etnoloģijas centru kā pētniecības, tā arī izglītošanas jomā. Tartu Universitātes etnoloģijas nozare vienmēr lielā mērā ir balstījusies uz muzeja krājumiem un ļaudīm. Nesenā pagātnē atjaunotā saikne ar rietumu kolēģiem muzejā ir ienesusi jaunas vēsmas. Tas paplašinājis mūsu skatījumu attiecībā uz darbu un veidojis pārliecību, ka Igaunijas Nacionālajam muzejam ir nākotne.
1909. gadā Tartu dibinātais muzejs tika veltīts mūsu lielākā gara mantas krājēja Jakoba Hurta piemiņai – lai saglabātu viņa mantojumu. Muzeju igauņu valodā dēvējam par Igaunijas Tautas muzeju, ko mūsdienu izpratnē varētu saukt par igauņu nacionālo muzeju. Ar to saistītie darbi dibinātājiem bija tik visaptveroši, ka jaunajai iestādei būtu varēts piešķirt arī nosaukumu Igauņu muzejs (salīdzinājumam, piemēram, Britu muzejs, Krievu muzejs).
Lielākais uzsvars tika likts uz senlietām („tās galvenokārt atspoguļo vienkāršo ļaužu tradīcijas”, tā tika skaidrots). Kā vienlaikus daudzās citās Eiropas zemēs, par vissvarīgāko tika uzskatīta senās zūdošās zemnieku kultūras iemūžināšana. Tam paralēli godā tika celtas arī citas vērtības: kultūrvēsturiskie („kas ļauj mums rast priekšstatu par mūsu zemes kulturālu attīstību”) un senatni izpētošie („zemē atrastas lietas no akmens, bronzas un dzelzs utt.”) priekšmeti, „sena nauda, senas grāmatas un manuskripti, svarīgi papīri, kas attiecas uz mūsu zemi” (proti, vēsturiski pirmavoti).
Bija ieplānots izveidot bibliotēku, kurā katrai igauņu grāmatai atrastos vismaz viens eksemplārs, kā arī mākslas krājumu, kas ietvertu „attēlus, kas atspoguļo mūs un mūsu zemi tās dziļākajā saturā”, foto arhīvu u.c. Īsumā – Igaunijas Nacionālajam muzejam bija jātop par igauņu kultūras absolūto krātuvi.
Laika gaitā tika izveidoti arī citi muzeji, arhīvi, bibliotēkas, un ERM savu darbību galvenokārt koncentrēja uz tautas kultūru. Līdz Otrajam pasaules karam ERM apvienoja sevī visu igauņu kultūras mantojumu, pēc tam vārdiskā daļa tika nošķirta no priekšmetiem un atsevišķi tika nodibināts literatūras muzejs. Un tā tas ir līdz šodienai.